Daugaviešu pārdomas, par un ap airēšanu - 2015!
Pirmais
gads, kopš dibināts airēšanas
klubs „Daugava”, ir aizvadīts. Pirmajā sezonā kopējiem spēkiem
izcīnītas 16 zelta medaļas, 29 sudraba medaļas, 17 bronzas medaļas gan
vietēja mēroga, gan
starptautiskajās sacensībās, iegādāts pirmais inventārs, kopā piezīvoti
daudz
skaisti mirkļi un nosvinēta 1.Dzimšanas diena!
Katram no mums pa šo laiku ir radušās kādas pārdomas, emocijas un piedzīvojumi. Tāpēc kluba biedri tika aicināti pāris teikumos izteikt savas domas par aizvadīto sezonu, dalīties savās sajūtās, lielākos mazākos piedzīvojumos un pārdzīvojumos. Vienvārdsakot - visā, kas uz sirds ! Un lūk šo domu apkopojums:
Kristīne Mužica: „Airēšana – tā ir māksla un atkarība. Tā ir simfonija kustībā, tā ir pilnība. Tā ir saskarsme ar dievišķo, kad dievišķais pieskaras man. Airēšana tā ir disciplīna, precizitāte un konsekvence. Šeit nav vietas radošām izpausmēm: apgūt airēšanu nozīmē veltīt sevi vienām un tām pašām atkārtotām, harmoniskām kustībām. Airēšana prasa neatslābstošu ķermeņa un prāta saskaņu veidā, kāds nav atrodams nevienā citā komandu sporta veidā. Šķietamais vieglums ir ilūzija, kas sevī slēpj sarežģītu ķermeņa kustību koordināciju un efektivitāti. Airēšana, tas ir ceļš uz kura satiekas garīgais un fiziskais...Miers, daba, līdzsvars, ūdens...Saskaņa it visā, ko un kā dari. Uztraukums, stress, konkurence, to var salīdzināt tikai ar skriešanas eiforiju...Paldies manām trenerēm Guntai un Sandrai par pacietību trenējot “Daugavas” sportistus, paldies mums pašiem, “Daugavas” sportistiem, par profesionalitāti un mīlestību pret šo skaisto sporta veidu, paldies mūsu ģimenēm par atbalstu un sapratni!!! Veiksmi, izturību, pacietību un izcilu darbu arī turpmāk!!!”
Evita Jaunbauere: Sveika, DAUGAVA! Rakstu Tev ziņu, lai pateiktu, ka vēroju, kā mazais augs "DAUGAVA", ar spēcīgām saknēm attīstās, veidojās, un aug. Vēl gadu atpakaļ vienai no saknēm (Ievai) dzima doma, vajag....Vēl gadu atpakaļ citai saknei (Andai) dzirkstīja acīs doma, gribu....Vēl gadu atpakaļ citām divām saknēm (Sandrai un Guntai) pa galvu malās doma, daram....Tagad, pēc gada, DAUGAVA, ir un būs...! Kāda tā veidosies un būs - tas viss ir pašu rokās.Pašlaik redzu mērķtiecīgu meiteņu darbu, īpaši mani pārsteidza Laura (godīgi- biju skeptiska, bet viņa pierādīja, ka ar pliku roku nebūs ņemama..), kad “Dzintara airos”, kā arbitrs pavadīju šo divnieku distancē, es nespēju novērst acis no šīs komandas un aizairētājas. Sev teicu- TU NETICĒJI, bet VAR! Visu cieņu Agnesei! Vinetas un Andas uzvara pasaulē - treniņu darbs un iemācītais cīņas spars, lika pasaulei dzirdēt šos vārdus un DAUGAVA vārdu. Kristīne un Diāna - beidzot ir nepāri!!! Santa, Anda, Vineta - paldies viņām, jo šis bija foršais četrinieks, kurā bija patīkami sēdēt, jutos kā komandā, lai gan pirmajā treniņā bija bail. Pēc tam, noskatītais video man lika saprast, kāpēc komentētājs minēja, ka šai komandai ir jāstartē citā grupā... Varbūt ir jāpamēģina? Puiši - “celiet augšā” savas ģimenes, tomēr neaizmirstiet par savu fizisko un pāris treniņiem ar DAUGAVAS meitenēm. Patiess prieks ir par "Latvāni", Mārtiņu, Valdi un citiem puišiem, kuri airētāju Latvijas izlasei parāda, kur "vēži ziemo". Sandra un Gunta - gribas pajautāt: Vai ir savādāk strādāt ar šo "dzīves skolu"? Vai mēs tomēr esam tādi paši treniņos, kā gandrīz pirms 20 gadiem? Gribas taču lai mēs smuki izskatamies laivā? Paldies par bužināšanu, iespārdīšanu un pavilkšanu :) DAUGAVA- kādu es redzu tevi nākotnē? Neatkarīga, burbuļojoša, dzīva! Kaut kā tā :) Skrienu uz treniņu, man patīk peldēt :)”
Ezis, tas kurš vecākais (Valdis Zingers): “Labrīt. Šis gads ir fantastisks, viss aizritējis uz ļoti pozitīvas, veiksmīgas un pacilājošas nots, ticu ka tāds tas ir bijis visiem Daugaviešiem un pārējai airētāju saimei. Mačos ir gājis raibi , sekundes desmitdaļu ietvaros. Skaisti, jo tas ir sports un piedod īpašu garšu. LR čempī es biju pārsteigts tā, ka gandrīz no “moča” nokritu, izlasot Andas īsziņu, 2.-4. vieta gandrīz visi sekundē kā bobslejā. Baltijas čempī pietrūka un atkal desmitdaļas. Sajūtas uzvarot, vai zaudējot, ir atšķirīgas, bet vienmēr parāda tavu īsto vietu. Klubiņš ir vienkārši vārdiem neaprakstāms. Es zinu, ka klubam un airētāju saimei viss izdosies un turpināsies tikpat un vēl lieliskāk nākotnē, citu domu nepieļaujot. Ticiet man! Paldies. Paldies!”
Iveta Janmere: “Paldies šim gadam, brīnumainajiem notikumiem, un laipnajiem, izpalīdzīgajiem cilvēkiem Daugavas klubā- it īpaši un ļoti sirsnīgi trenerei Sandrai Bremzei, trenerei Guntai Rotšteinai, ar kuru enerģisko gādību viss strauji attīstījies uz priekšu, airētājiem-ām, kas gādāja par līdzsvaru laivā un smago laivu nešanu un Ievai Lapsai, Andai Kundziņai par organizēšanu. Spilgtākais notikums bija pasaules čempionāts airēšanā Hāzevinkelē. Biju pieteikusties voluntēt, turēju laivas startā guļot uz plosta ar savu svaru. Tas bija tas pats, kas haizivju medības. Īpaši četrinieku, astotnieku laivas atgādināja ļoti stipras un lielas haizivis un, ak vai, tās jānotur un jāsavalda turot ar plaukstām <aiz deguna>. Lai sapņi piepildās!”
Edgars Spruksts: “Klubam pievienojos 2015.gada maijā, taču ideja atsākt airēšanu pēc 10 gadiem radās jau ātrāk, tādēļ biju ļoti priecīgs, ka man parādījās šāda iespēja atsākt airēšanas treniņus tieši šajā klubā. Un, manuprāt, vislabākais ir tas, ka šeit praktiski trenējas visi, kas agrāk bija aktīvi sportisti, līdz ar to katram vēl ir saglabājies tas sportiskais un azartiskais gars. Un neskatoties uz vecumu un fizisko formu, pieredzējušie kluba treneri sniedz treniņos iespēju uzlabot fizisko formu, atbrīvoties no ikdienas stresa un vēl sasniegt sportiskus panākumus. Papildus ierosinājumi 2016.gada: , ieteiktu nākotnē pameklēt finansiālu atbalstu no dažādām Eiropas Savienības finansētām programmām (fondi, pārrobežu programmas u.tml.), izstrādājot kādu projektu kluba attīstībai, tādējādi popularizējot arī sporta veidu.”
Edgars Gramsts: “2015. gads ir bijis notikumiem bagāts, sacensībām, ļoti labiem sasniegumiem, pārsteigumiem un prieka brīžu bagāts. Paldies par visu to, kas noticis šogad - mēs katrs esam viens otram iedvesmas avots! Novēlu visiem katru dienu pamosties ar milzīgu prieku par topošo dienu, ar milzīgu degsmi izdarīt kaut ko labu gan sev, gan kādam citam un izdarīt to katru dienu! Tā arī turpmāk varēs teikt, ka gads ir bijis ļoti labs.”
Alvis Zingers: "Sveiciens visiem! Uz tik personīgu uzaicinājumu nevaru neatbildēt. ;) Patiešām esmu pavisam pazudis, bet apņēmības pilns atgriezties. Visnotaļ šis gads ir notikumiem un jaunumiem bagāts. Kluba dibināšana un dalība klubā ir viens no pozitīvākajiem notikumiem. Apsveicama un apbrīnojama ir kluba biedru vienotība un galvenais - pozitīvisms. Neatņemama sastāvdaļa pozitīvai gaisotnei un motivācijai ir - TRENERES. Katrā ziņā, sakārtojot visas darba lietas un parējos sīkumus, kā arī tiekot atpakaļ ritmā, būšu treniņos.”
Dagmara Lapiņš: “Mīļi sveicieni no okeāna otrās puses! Pirmkārt, daudz laimes svinīgajā jubilejā!!! Redzēju jaukās bildes un pasmaidīju. Jūs visi esiet tik brīnišķīgi cilvēki, un man ir liels prieks redzēt, ka jums tik labi veicas. Jūs manu vasaru Latvijā pataisījāt gaužām skaistu ar jūsu viesmīlību. Nekad es to neaizmirsīšu. Es vēlu jums visiem sekmes tagad un nākotnē. Pārdomas par airēšanu: Augot, jau kā maza meitene, es vienmēr piekopu kādu sporta veidu, jo man ļoti patika būt ārā svaigā gaisā. Sāku ar futeni, tad peldēju, tad spēlēju "lauku hokeju", un vēlāk piedalījos vēl citās sportošanās. Bet problēma bija, ka man nevienā lāga nesekmējās. Uzsākot vidusskolu, sāku domāt, ka varbūt vajadzētu pamēģināt kaut ko citu. Mūsu Salas latviešu skolā kopā ar mani gāja meitene, kura airēja. Viņa man ieteica pamēģināt, jo es biju gara auguma. Izrādījās, ka mana amerikāņu vidusskola bija viena no retajām publiskajām skolām, kur pastāvēja airēšanas komanda. Pieteicos, mani uzņēma, un tagad airēju jau septiņus gadus. Sākumā airēšana man bija foršs veids kā pavadīt laiku uz ūdens kopā ar draugiem. Bet, jo vairāk es airēju, jo vairāk es sāku izbaudīt, cik jauki ir airēt kopā ar astoņām citām meitenēm tik perfekti, ka laiva gludi un vienmērīgi slīd pāri ūdeņiem. Nāk apziņa, ka esiet viena komanda, kur visiem ir tas pats mērķis: ar kopīgiem spēkiem tikt pie finiša pirmā vietā. Tu skaidri zini, ka meitene, kura tev sēž priekšā vai aiz muguras, airē, cik vien stipri viņa spēj, ne vien sevis dēļ, bet lai kopīgi tiktu pie uzvaras. Tad arī pašam rodas apņēmība airēt cik vien stipri vari viņas un pārējo dēļ. Airēšana nav individuāls pasākums; tas ir tāds kopējs unikāls pārdzīvojums, kuru neesmu nekad piedzīvojusi citā sportā. Tā es šo sportu iemīlēju. Skolā airējot lielākais šķērslis, kas jāpārvar, ir laika trūkums. Ir grūti kaut ko darīt ārpus skolas darbiem un airēšanas. Nedēļas nogalēs ir sacensības; vakari paiet treniņos. Airēšanā otrs vislielākais šķērslis, kas jāpārvar, ir sāpes. Rokas ir pilnas ar tulznām, muskuļi nogurst un deg, un, ja aukstā laikā samērcējies, tu uz ūdens baigi dabūsi salt. Bet es turpinu airēt, jo ar katru dienu rodas sajūta, ka esi kaut ko vairāk sasniedzis un padarījis, un cik jauki ir bijis būt daļai no komandas, kurai ir kopēji mērķi un nodošanās. Varētu teikt, ka mans lielākais ieguvums no airēšanas ir bijis tikt uzņemtai labā augstskolā, jo ar to es atšķīros no daudziem citiem akadēmiski tikpat labi kvalificētiem kandidātiem kā es. Jāsaka arī, ka esmu daudzas sacīkstēs uzvarējusi, bet esmu arī daudz sacīkstes zaudējusi. Vienalga kāds ir bijis iznākums, no katras pieredzes ir bijis kaut kas vērtīgs, ko iegūt un mācīties, tā lai nākamās sacīkstes būtu sekmīgākas. Vēlēšanās…Man vēl augstskolā palikuši divi gadi. Būtu jauki uzvarēt Ivy League, vai NCAA meistarsacīkstes. Sapnis ir arī piedalīties kopā ar skolas komandu Anglijas "Royal Henley" regatē. Gribu, lai "Daugava" aug un plaukst, jo tā ir grupa, kurai ir spoža nākotne. Sirsnīgi, Dagmāra. P.S. Turpinu airēt Princetonā. Mums rudens sezona tikko beidzās un tagad gatavojamies pavadīt garo ziemu airējot uz "Concepta". Šogad tiku Princetonas pirmā laivā, un airēju divās sacīkstēs - Bostonas "Head of the Charles" regatē un mūsu pašā "Princeton 3 Mile Chase." Mana laiva abās regatēs ieguva ceturto vietu. Gribējām drusciņ labākus rezultātus, bet bija labi airēt pret komandām", kuras ir ātrākas par mums, īpaši jo mēs visas viņas atkal redzēsim pavasarī. (Bostonā satiku Madaru, jo abas bijām apmetušās tanī pašā viesnīcā.)”
Santa Zvilna: “Vienā no pirmajiem airētāju salidojumiem sēdēju savu gadu “airoņu” vidū un skatījāmies uz vecāka gada gājuma airētājiem un spriedām, ka neatkarīgi no airēšanas vecuma visi airētāji ir pa lielam vienādi – māk gan sportot gan atpūsties. Tagad, kad kopā ar šiem airētājiem airēju kopā, patiecoties Daugavas klubam, liekas, ka gadi neko nav mainījuši un visi ir tik smaidīgi, pozitīvi un sportot griboši. Laikam jau saprotam, ka airēšanas sports ir grūts un, lai iegūtu rezultātu ir diezgan daudz jātrenējas, bet kaut kas jau tur ir tajā visā… Treniņus pavadot kopā ar pozitīviem un motivētiem sportistiem, tie vairs neliekas tik grūti un vasara… uz ūdens.. ūdens kā spogulis….vienkārši fantastiski. J (gan jau, ka visi airētāji zina šo). Paldies Daugavai par iegūtiem jauniem draugiem, ceļošanu, atkalredzēšanos ar trenerēm, un sportisko garu. Lai panākumiem bagāts nākamais gads!
Real
athletes row others just play games ”
Laura Indrāne: “Pagājušais gads ir bijis mans intensīvākais sporta gads līdz šim - jauns sports, jauns klubs, jauni treniņbiedri un treneres. Pamazām sāku saprast airēšanu un secinu, ka neapniks ilgi - tehniku var slīpēt mūžīgi. Airēšana saules svelmē, vējā, viļņos un lietū dažkārt padarījusi treniņus neaizmirstamus un audzinājusi raksturu, tāpat sacensības, kuru laikā doma tikai viena - kaut ātrāk finišs pienāktu! Un vispār - airētāji tiešām ir īpaši :)”
Vineta Lupika: Kluba „Daugava” dibināšana man ir devusi iespēju atkal satikties un sportot kopā ar sen neredzētiem, bet tuviem komandas un skolas biedriem, iegūt daudz jaunus draugus un atkal izjust uzvaras prieku. No šīs vasaras atmiņā paliks treniņi agros sestdienas rītos, kad astoņos jau bijām “uz ūdens” un varējām izbaudīt, kā laiva slīd pa gludo Lielupes ūdeni ,vērot, cik skaista ir daba, kā pa ūdens virsmu lēkā zivis, kā baltie gārņi upes krastā bužina savas spalvas... Spilgti atmiņā palikuši treniņi un sacensības pārairu četriniekā kopā ar Santu, Andu un Evitu. Paldies, Jums, meitenes! Paldies Andai par kopējiem startiem un treniņiem pārairu divniekā! Airēt komandā man viennozīmīgi patīk labāk, nekā vieniniekā, jo startējot komandā, ir lielāka motivācija piespiest sevi izdarīt vairāk, vieglāk pārvarēt pirmsstarta drudzi un saņemties brīžos, kad distancē paliek smagi. Šī gada starts LR čempionātā 8+ kopā ar Kristīni un Diānu man atsauca atmiņā tālo 1992.gadu. Tad, airējot tajā pašā vecajā, labajā, “Empacher” firmas laivā Ievai Lapsai (Beinarovičai) aizairējot, tika noairēti simtiem kilometru un izcīnītas daudz uzvaras. (No toreizējās komandas gan šogad laivā bijām tikai trīs – Kristīne, Diāna un es.) Un vēl: jāsaka, ka sapņi piepildās! Kādus gadus atpakaļ, bieži redzēju vienu un to pašu sapni - esmu atsākusi trenēties airēšanā, atrodos Lielupes bāzē un trenere Sandr Bremze mani „strostē” par to, ka “sačkoju” treniņus. Un tagad, pēc 20 gadu pārtraukuma, tik tiešām esmu atpakaļ. (Treniņus gan cenšos nekavēt.) Novēlu „Daugavai” plaukt un izcīnīt daudz skaistu uzvaru!”
Kluba vadītāja Anda Kundziņa: “Ja nebūtu Daugavas kluba, es nebūtu aizbraukusi un Pasaules Master Regati un izcīnījusi ar Vinetu zelta medaļu. Esmu iepazinusies ar brīnišķīgiem treniņu biedriem, bez kuriem jau vairs neiztikt. Tie mani velk un rada vel lielāku enerģiju un deksmi. Es ļoti priecājos, ja cilvēkiem patīk pie mums un viņi nāk un trennējas. Kas no jauna, kas atgriežas. Šobrīd kluba galvenais uzdevums ir tā mērķi un to realizācija, kurus ļoti gribētos realizēt un virzīties uz priekšu. Mans novēlējums kluba biedriem: Darīt to, kas tiešām patīk, izmantot iespējas, ko dzīve piedāvā un vienmēr virzīties uz priekšu. Baudiet airēšanu...”
Ieva Lapsa: “Es ilgi nevarēju saprast un nokoncentrēt savu domu, ko lai vēl saku! Šķiet, ka visu laiku uzsveru, ka esmu ļoti pateicīga savam liktenim, kurš mani saved kopā ar pašiem labākajiem un superīgākajiem cilvēkiem! Ka varu realizēt savus sapņus, sapnīšus, idejas! Un atkal man jāsaka paldies Jums, kluba draugi, pārlasot jūsu pārdomas, man jāsecina, ka piekrītu ikvienam jūsu rakstītajam teikumam! Airēšana ir mūsos iekšā līdz kaulam un apziņa ka tā, dara mani laimīgu! Es sapņoju par to, ka airēšanas sabiedrība aug, ar arvien jauniem airēšanas entuziastiem! Es sapņoju par to, ka sacensībās varēsim komplektēt visas laivu klases, nepārsēdinot vienus un tos pašus sportistus no laivas laivā, bet katrā laivu klasē ir pietiekošs konkurences līmenis! Es sapņoju par LIELU airēšanu Latvijā! Es ceru, ka Daugava ir pirmais mazais solis ceļā uz šo sapni. Es zinu, ka garš ceļš ejams, augsts kalns pārvarams, bet - kas ir kalns, kas ir garais ceļš, ja blakus ir tādi palīgi kā JŪS – Daugavieši! Kopā tas ir baudas pilns ceļš, tas kalns kļūst par mazu pauguru! Tā ir īstā dzīve – bez ģenerālmēģinājuma – viss notiek pa īstam! Paldies Jums visiem un ikvienam!”